Sagaidījām Lieldienas kopā. Notikums, kas katru gadu mums atgādina, ka dzīvība uzvar nāvi – Kristus, kurš ne tikai miris parū msu grēkiem, bet arī augšāmcēlies! Augšmcēlies, lai dotu mums savu spēku jaunai dzīvei.
Dievs meklē savus komandas biedrus. Bija laiki, kad Jēzums sekoja tūkstoši, bet bija arī brīdis, kad kopā ar Viņu bija 12 un pat viens no tiem bija tas, kas Viņu nodeva.
Jūda – Jēzus komandas dalībnieks, kam Viņš varēja uzticēt tikai zelta lādi, bet dārgāko Jēzus acīs – cilvēku dvēseles uzticēt viņam nevarēja. Pēteris – arī Jēzus komandas biedrs, kurš arī nodeva Jēzu, tomēr bija savādāks. Viņš kļūdījās, tomēr mīlēja Jēzu.
Jēzum bija svarīgs Dieva nams. Nams, kas ne vien roku celts, bet garīgais nams.
“Mēs esam dzirdējuši, ka Viņš sacījis: Es gribu šo rokām taisīto Templi noplēst un trijās dienās uzcelt citu, kas nav rokām taisīts.” Marka 14:58
Slava Dievam, kas dod brīvību un dziediānšanu, tomēr ir šis augstākais mērķis, ka dēļ Viņš ir sevi upurējis, lai attīrītu mūsu sirdsapziņu, lai mēs varētu Viņam kalpot.
“Cik daudz vairāk Kristus asinis, kas mūžīgā Gara spēkā pats Sevi ir bezvainīgu upurējis Dievam, šķīstīs mūsu sirdsapziņu no nedzīviem darbiem kalpošanai dzīvajam Dievam”, Ebrejiem 9:14
Mācekļi sekojot Jēzum nesaprata daudzas lietas no āt ko Viņš stāstīja, tomēr pēc Viņa nāves un augšāmcelšanās viņi saprata par ko gan Jēzus viņiem bija stāstījis.
“Tad Viņa mācekļi pieminēja, ka ir rakstīts: karstums Tava nama dēļ Mani aprij”, Jāņa 2:17
Daudzi ticēja Jēzum redzot Viņa brinumu darbus, tomēr ne ticība brīnumiem ir noteišcoais faktors. Jēzus nespēja uzticēt sevi un savu darbu katram, kas teica Viņam “Kungs”, jo Viņš zināja un zin joprojām, kas mīt cilvēka iekšienē.
“Viņam Pashā svētkos Jeruzālemē esot, daudzi sāka ticēt Viņa Vārdam, redzēdami zīmes, ko Viņš darīja. Bet Jēzus pats viņiem neuzticējās, tāpēc ka Viņš visus pazina. Jo Viņam nevajadzēja, lai kāds liecību dotu par cilvēku, bet Viņš pats zināja, kas bija cilvēkā”, Jāņa 2:23-25
“Bet tur bija kāds cilvēks no farizejiem, vārdā Nikodēms, jūdu valdības vīrs. Tas nāca pie Jēzus naktī un sacīja Viņam: “Rabi, mēs zinām, ka Tu esi Mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā Tu dari, ja Dievs nav ar to.” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.” Nikodēms saka Viņam: “Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā! Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars. Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: tev jāpiedzimst no augšienes. Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara.” Nikodēms atbildēja un Viņam sacīja: “Kā tas var notikt?” Jēzus atbildēja un viņam sacīja: “Tu esi Israēla mācītājs un to nezini? Patiesi, patiesi Es tev saku: mēs runājam, ko zinām un liecinām, ko esam redzējuši, bet jūs mūsu liecību nepieņemat. Ja jūs neticat, kad Es jums stāstu par zemes lietām, kā jūs ticēsit, kad Es jums stāstīšu par debess lietām?”, Jāņa 3:1-12
Ventspils draudze "Jaunā paaudze 